andrisurbans.lv - Blogs

“Parāds seko dzīvoklim” - kas jāzina topošajiem dzīvokļa īpašniekiem?

Thu, 15 Oct 2026 17:47:00 +0000

2026. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ieviešot jaunu tiesisko principu – “parāds seko dzīvoklim”. To ir būtiski ņemt vērā topošajiem dzīvokļa īpašniekiem, jo gadījumos, kad par dzīvokli ir izveidojies parāds un īpašums tiek brīvprātīgi atsavināts – piemēram, pirkuma, dāvinājuma vai maiņas ceļā –, jaunais īpašnieks kļūst atbildīgs par iepriekšējā īpašnieka pēdējo trīs gadu maksājumu parādiem.

Pirms darījuma ir svarīgi pārliecināties, vai un kādas ir ar konkrēto dzīvokļa īpašumu saistītās parādsaistības.

Dzīvokļa īpašuma likums ir papildināts ar 13.¹ pantu, kurā noteikta dzīvokļa īpašuma ieguvēja atbildība par brīvprātīgi atsavinātā dzīvokļa īpašuma izdevumu segšanu. Proti, ja dzīvoklis tiek brīvprātīgi atsavināts, piemēram, pirkuma, dāvinājuma vai maiņas ceļā, tā jaunais īpašnieks ir atbildīgs par noteiktiem ar dzīvokli saistītiem maksājumu parādiem, kas radušies ne agrāk kā 3 (trīs) gadus pirms dzīvokļa īpašuma pārejas viņa īpašumā. Tie var būt maksājumu parādi, kas ietver mājas pārvaldīšanas izdevumus, komunālo pakalpojumu maksu, iemaksas uzkrājumu fondā un maksu par zemes likumiskās lietošanas tiesībām/zemes nomas maksu.

Lai pirms darījuma veikšanas pārbaudītu informāciju par iespējamajiem parādiem, pircējam ir jājautā pārdevējam izziņa par maksājumiem vai jālūdz pārdevēju pilnvarot pircēju šādu izziņu saņemt. Ja izziņas nav, pastāv risks kopā ar dzīvokli iegūt arī likumā noteikto parāda daļu. Tā kā konkrēta parāda informācija ir saistīta ar personas datiem un finanšu saistībām, to izsniedz tikai īpašniekam vai pilnvarotai personai izziņas formā, ievērojot datu aizsardzības prasības. Lūgumā jānorāda dzīvokļa adrese, pieprasītāja dati, kontaktinformācija un izziņas saņemšanas veids. Ja mājā ir tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem, izziņā tiek norādīta arī informācija par attiecīgajiem pakalpojuma sniedzējiem (bet netiek norādīti parādi pret šiem pakalpojuma sniedzējiem), lai pircējam/īpašniekam būtu skaidrs, kur jāvēršas par atsevišķiem maksājumiem.

Jaunā īpašnieka pienākums ir segt likumā noteikto maksājumu parādus nekavējoties pēc dzīvokļa iegūšanas, t. i., pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmātā. Darījuma dalībniekiem ir pienākums nekavējoties rakstveidā paziņot pārvaldniekam par īpašnieka maiņu un iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu.

Vienlaikus arī pēc īpašnieka maiņas saglabājas tiesības apstrīdēt parāda pamatotību, tostarp arī jau uzsāktā tiesvedībā. Likumdošana paredz, ka jaunais īpašnieks var atgūt samaksāto parādu no iepriekšējā īpašnieka, t. i., jaunajam īpašniekam ir tiesības prasīt, lai iepriekšējais īpašnieks atlīdzina samaksāto iepriekšējā īpašnieka parādu, ja vien darījuma dokumentos nav noteikts citādi.

P.s. Princips “parāds seko dzīvoklim” attiecas uz dzīvokļa īpašuma brīvprātīgu atsavināšanu (pirkums, dāvinājums u. tml.).

Dāvinājums un mantinieku tiesības uz neatņemamo daļu

Wed, 23 Sep 2026 07:00:00 +0000

2025. gada janvārī stājās spēkā mantojuma tiesību reforma, un tika noteikts ierobežots termiņš, kādā mantiniekiem ir tiesības izprasīt savu neatņemamo daļu no dāvinājuma, ko mirušais tuvinieks uzdāvinājis citai personai.

No 2025. gada termiņš, kurā drīkst no apdāvinātā pieprasīt neatņemamo daļu, – pieci gadi.

Pirms CL grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, neatņemamās daļas tiesīgie no apdāvinātā varēja prasīt neatņemamo daļu par neierobežotu laika periodu, t. i., no dāvinājumiem, kas izdarīti mantojuma atstājēja mūža garumā.

Kopš 2025. gada 1. janvāra Civillikuma (CL) 1922. pants nosaka: ja pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Prasība rodas no mantojuma atklāšanās brīža un noilgst saskaņā ar 1895. pantu (visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā).

Līdz 2025. gadam minētais CL 1922. pants noteica: “Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpm. p.), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.”

Tas nozīmē, ka no 2025. gada 1. janvāra termiņš, kurā no apdāvinātā drīkst pieprasīt neatņemamo daļu, ir ierobežots, – tie ir pieci gadi kopš dāvinājuma izdarīšanas. Citiem vārdiem sakot: ja dāvinātājs pēc dāvanas pasniegšanas nodzīvo vēl vismaz piecus gadus, viņa nāves gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie no apdāvinātā vairs neko nevar prasīt.

STOP kredīts

Wed, 02 Sep 2026 20:27:00 +0000

Drošības funkcija (nodrošina Kredītinformācijas Birojs), kas palīdz pasargāt jūs no neatļautas kredītu noformēšanas uz jūsu vārda. Aktivizējot šo pakalpojumu, kredītdevēji automātiski noraidīs jaunus kredīta pieteikumus.

1. Ienāc www.kib.lv un autorizējies bez maksas

2. Spied > Kredītvēsture / STOP kredīts

3. Spied pogu “Iespējot”

Kā jūs var pasargāt "STOP kredīts":

1. Identitātes zādzība: kredīts uz Tava vārda bez Tavas ziņas
Gadās situācijas, kad krāpnieki iegūst Tavus personas datus (piemēram, viltus e-pastiem, viltus “kurjeru” īsziņām vai sociālajiem tīkliem) un mēģina noformēt aizdevumu uz Tavu vārdu. Tu par to vari uzzināt tikai tad, kad atnāk paziņojums par parādu vai sāk zvanīt parādu piedzinēji.
Problēma: kredīts var tikt noformēts bez Tavas piekrišanas, un sekas jāsakārto Tev.
Kā palīdz “STOP kredīts”: kreditētājs redz ierobežojumu un kredītu nepiešķir. Tas pasargā Tevi no krāpniekiem, kuri mēģina noformēt kredītu uz Tava vārda.

2. Krāpšanas novēršana: “steidzami pārskaiti naudu”
Kāds pārliecinoši zvana vai raksta par “investīciju iespēju”, “drošu darījumu” vai “steidzamu maksājumu”. Spiež uz laiku: “dari tagad, citādi rīt vairs nebūs spēkā.” Cilvēks notic, steidzīgi aizņemas naudu un pārskaita to krāpniekiem.
Problēma: krāpnieki balstās uz spiedienu, steigu un emocijām.
Kā palīdz “STOP kredīts”: ja naudu nevar ātri aizņemties, parādās 3 dienas padomāšanai, lai pārbaudītu informāciju, aprunātos ar tuviniekiem vai banku. Tas var pasargāt no krāpšanas vispār - vai vismaz no lielākas summas zaudēšanas.

3. Spontāni pirkumi un “ātrais aizņēmums”
Ieraudzīju reklāmu, prece iepatikās (ne pirmās nepieciešamības lieta), bet kontā pietrūka naudas. Paņēmu aizdevumu un pat vairāk, “lai pietiktu līdz algai”. Pirkumu izdarīju, bet jau nākamajā dienā sapratu, ka tā bija kļūda.
Problēma: emociju brīdī lēmums ir ātrs, bet parāds paliek.
Kā palīdz “STOP kredīts”: tas iedod pauzi un pasargā no “paņēmu, jo bija viegli un ātri”.

4. Azartspēļu risks un “vēl viena iespēja atspēlēties”
Zaudēju naudu, esmu emocijās un tajā brīdī šķiet - “tūlīt atspēlēšos”. Aizņemos, lai turpinātu, bet rezultātā nospēlēju arī aizņemto.
Problēma: karstasinīgs lēmums + ātra pieeja naudai = lielāki zaudējumi.
Kā palīdz “STOP kredīts”: tas var apturēt aizņemšanos tieši brīdī, kad lēmums nav racionāls.

Juridisko dokumentu paraugi

Wed, 02 Sep 2026 02:21:00 +0000

Līgumu, vienošanās, prasības pieteikumu, iesniegumu un citu juridisko dokumentu paraugi.

Dokumentu paraugu pieejamība jebkurā diennakts laikā (24/7)
tiek nodrošināta sadarbībā ar portālu

Dokumentu paraugi parasti ir veidnes, kuras var lejupielādēt un pielāgot savām vajadzībām.
Tie ir paredzēti kā atkārtoti lietojami paraugi, nevis padomi konkrētai situācijai — tāpēc pirms to juridiskas izmantošanas ieteicams apspriest to saturu ar juristu.

Nepieciešama konsultācija, izvērtēšana, korekciju veikšana juridiskajos dokumentos vai neatradāt meklēto dokumentu paraugu? Tad sazinieties ar juristu Andri Urbānu.

Dokumenta sagatavošana

Sun, 30 Aug 2026 23:39:00 +0000

Profesionāli sagatavots dokuments samazina riskus un nodrošina, ka Jūsu tiesības ir aizsargātas.

Katrs dokuments tiek sagatavots tā, lai tas būtu argumentēts, pamatots, saprotams, juridiski korekts un aizsargātu jūsu intereses.

Kāpēc ir svarīgi dokumentus sagatavot profesionāli? Neprecīzi formulējumi, trūkstoši punkti vai neatbilstoši termini var radīt nopietnas sekas.

Biežākās problēmas rodas:

--> ja līgums neatspoguļo reālo vienošanos;

--> ja nav skaidri noteikti pienākumi un termiņi;

--> ja dokumentā ir juridiskas nepilnības;

--> ja nav paredzēta strīdu risināšanas kārtība;

--> ja nav norādīti būtiski nosacījumi.

Dokuments jāpārbauda pirms parakstīšanas. Šī pārbaude pasargā no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē.

Ja Jums jau ir dokuments, bet neesiet pārliecināti, vai tas ir drošs, varu veikt juridisko pārbaudi. Pārbaudu:

--> vai dokuments atbilst likuma prasībām;

--> vai tajā nav slēptu risku;

--> vai nosacījumi ir godīgi un saprotami;

--> vai nepieciešami labojumi vai precizējumi.

Pareizi sagatavots juridisks dokuments ir drošības pamats jebkurā situācijā - gan slēdzot līgumu, gan risinot strīdu, gan komunicējot ar valsts iestādēm. Neprecīzi vai nepilnīgi dokumenti var radīt zaudējumus, liekus riskus un pat tiesvedības. Tādējādi profesionāla dokumentu sagatavošana ir būtiska, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.