Dāvinājums un mantinieku tiesības uz neatņemamo daļu
22. septembris, 2026 pl. 22:00,
Nav komentāru
No 2025. gada termiņš, kurā drīkst no apdāvinātā pieprasīt neatņemamo daļu, – pieci gadi.
Pirms CL grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, neatņemamās daļas tiesīgie no apdāvinātā varēja prasīt neatņemamo daļu par neierobežotu laika periodu, t. i., no dāvinājumiem, kas izdarīti mantojuma atstājēja mūža garumā.
Kopš 2025. gada 1. janvāra Civillikuma (CL) 1922. pants nosaka: ja pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Prasība rodas no mantojuma atklāšanās brīža un noilgst saskaņā ar 1895. pantu (visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā).
Līdz 2025. gadam minētais CL 1922. pants noteica: “Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpm. p.), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.”
Tas nozīmē, ka no 2025. gada 1. janvāra termiņš, kurā no apdāvinātā drīkst pieprasīt neatņemamo daļu, ir ierobežots, – tie ir pieci gadi kopš dāvinājuma izdarīšanas. Citiem vārdiem sakot: ja dāvinātājs pēc dāvanas pasniegšanas nodzīvo vēl vismaz piecus gadus, viņa nāves gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie no apdāvinātā vairs neko nevar prasīt.
