“Parāds seko dzīvoklim” - kas jāzina topošajiem dzīvokļa īpašniekiem?
Pirms darījuma ir svarīgi pārliecināties, vai un kādas ir ar konkrēto dzīvokļa īpašumu saistītās parādsaistības.
Dzīvokļa īpašuma likums ir papildināts ar 13.1 pantu, kurā noteikta dzīvokļa īpašuma ieguvēja atbildība par brīvprātīgi atsavinātā dzīvokļa īpašuma izdevumu segšanu. Proti, ja dzīvoklis tiek brīvprātīgi atsavināts, piemēram, pirkuma, dāvinājuma vai maiņas ceļā, tā jaunais īpašnieks ir atbildīgs par noteiktiem ar dzīvokli saistītiem maksājumu parādiem, kas radušies ne agrāk kā 3 (trīs) gadus pirms dzīvokļa īpašuma pārejas viņa īpašumā. Tie var būt maksājumu parādi, kas ietver mājas pārvaldīšanas izdevumus, komunālo pakalpojumu maksu, iemaksas uzkrājumu fondā un maksu par zemes likumiskās lietošanas tiesībām/zemes nomas maksu.
Lai pirms darījuma veikšanas pārbaudītu informāciju par iespējamajiem parādiem, pircējam ir jājautā pārdevējam izziņa par maksājumiem vai jālūdz pārdevēju pilnvarot pircēju šādu izziņu saņemt. Ja izziņas nav, pastāv risks kopā ar dzīvokli iegūt arī likumā noteikto parāda daļu. Tā kā konkrēta parāda informācija ir saistīta ar personas datiem un finanšu saistībām, to izsniedz tikai īpašniekam vai pilnvarotai personai izziņas formā, ievērojot datu aizsardzības prasības. Lūgumā jānorāda dzīvokļa adrese, pieprasītāja dati, kontaktinformācija un izziņas saņemšanas veids. Ja mājā ir tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem, izziņā tiek norādīta arī informācija par attiecīgajiem pakalpojuma sniedzējiem (bet netiek norādīti parādi pret šiem pakalpojuma sniedzējiem), lai pircējam/īpašniekam būtu skaidrs, kur jāvēršas par atsevišķiem maksājumiem.
Jaunā īpašnieka pienākums ir segt likumā noteikto maksājumu parādus nekavējoties pēc dzīvokļa iegūšanas, t. i., pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmātā. Darījuma dalībniekiem ir pienākums nekavējoties rakstveidā paziņot pārvaldniekam par īpašnieka maiņu un iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu.
Vienlaikus arī pēc īpašnieka maiņas saglabājas tiesības apstrīdēt parāda pamatotību, tostarp arī jau uzsāktā tiesvedībā. Likumdošana paredz, ka jaunais īpašnieks var atgūt samaksāto parādu no iepriekšējā īpašnieka, t. i., jaunajam īpašniekam ir tiesības prasīt, lai iepriekšējais īpašnieks atlīdzina samaksāto iepriekšējā īpašnieka parādu, ja vien darījuma dokumentos nav noteikts citādi.
P.s. Princips “parāds seko dzīvoklim” attiecas uz dzīvokļa īpašuma brīvprātīgu atsavināšanu (pirkums, dāvinājums u. tml.).